 (www.feini.lv) |
| Raivuxa : Samierināšanās... |
| Dažreiz, kad paskatos ārā pa logu, Sapņoju piedzīvot kritienu baisu, Atstājot asfaltā nelielu plaisu, Pārstājot pasaulei būt par slogu. Apnicis mūžīgi peldēt pret straumi, Pamazām piepilda žults manas krūtis, Plosa tā sirdi kā sals logu rūtis, Izraisot skumjas un dusmu svelmi. Jūtu pret cilvēkiem milzīgu naidu, Neredzu gaismu vairs tuneļa galā, Esmu jau atstumts vistālākā malā. Uzspiežu tomēr uz lūpām es smaidu. Kāda vairs jēga? Par ko gan es kurnu? Izbaudiet tālāk šo pretīgo purnu! |
| (03.01.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |