|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Samierināšanās... | | Ievietojis: =Raivuxa= |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dažreiz, kad paskatos ārā pa logu,
Sapņoju piedzīvot kritienu baisu,
Atstājot asfaltā nelielu plaisu,
Pārstājot pasaulei būt par slogu.
Apnicis mūžīgi peldēt pret straumi,
Pamazām piepilda žults manas krūtis,
Plosa tā sirdi kā sals logu rūtis,
Izraisot skumjas un dusmu svelmi.
Jūtu pret cilvēkiem milzīgu naidu,
Neredzu gaismu vairs tuneļa galā,
Esmu jau atstumts vistālākā malā.
Uzspiežu tomēr uz lūpām es smaidu.
Kāda vairs jēga? Par ko gan es kurnu?
Izbaudiet tālāk šo pretīgo purnu!
(03.01.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1570
Kopā:7157549
|
| |
| |
|
Autori
