|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Samierināšanās... | | Ievietojis: =Raivuxa= |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dažreiz, kad paskatos ārā pa logu,
Sapņoju piedzīvot kritienu baisu,
Atstājot asfaltā nelielu plaisu,
Pārstājot pasaulei būt par slogu.
Apnicis mūžīgi peldēt pret straumi,
Pamazām piepilda žults manas krūtis,
Plosa tā sirdi kā sals logu rūtis,
Izraisot skumjas un dusmu svelmi.
Jūtu pret cilvēkiem milzīgu naidu,
Neredzu gaismu vairs tuneļa galā,
Esmu jau atstumts vistālākā malā.
Uzspiežu tomēr uz lūpām es smaidu.
Kāda vairs jēga? Par ko gan es kurnu?
Izbaudiet tālāk šo pretīgo purnu!
(03.01.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
žļurben žļarbenis (viesis) (26.03.2020, 09:37)Nav te jāgudrojas, vajag dzejot, bet teikumu salikšana stabiņos nav dzeja. Kas vēl nav skaidrs?! :(((( :D :)))Uzrocis (viesis) (23.03.2020, 16:31)Sapratu, ka nav iespējams noteikt pasaules sabiedrības kopējo intelekta koeficientu vai tās pagrimuma līmeni. Tas tāpēc, ka katrs cilvēks to mēra pēc sevis... Cik cilvēku, tik šādu līmeņu.../arpa (viesis) (21.03.2020, 20:53)Re kā, aiztaisījās bez brīdinājuma, attaisījās ne no šā, ne no tā. Ne skaidrojumu, ne atvainošanās. Attieksme. Nu, spriežot pēc jaunākā gara darba, labāk būtu palikuši miruši. Ja salīdzināt...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
