|
|
 |
|
|
|
|
| | Samierināšanās... | | Ievietojis: =Raivuxa= | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dažreiz, kad paskatos ārā pa logu,
Sapņoju piedzīvot kritienu baisu,
Atstājot asfaltā nelielu plaisu,
Pārstājot pasaulei būt par slogu.
Apnicis mūžīgi peldēt pret straumi,
Pamazām piepilda žults manas krūtis,
Plosa tā sirdi kā sals logu rūtis,
Izraisot skumjas un dusmu svelmi.
Jūtu pret cilvēkiem milzīgu naidu,
Neredzu gaismu vairs tuneļa galā,
Esmu jau atstumts vistālākā malā.
Uzspiežu tomēr uz lūpām es smaidu.
Kāda vairs jēga? Par ko gan es kurnu?
Izbaudiet tālāk šo pretīgo purnu! (03.01.2015) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1106
Kopā:6750098
|
|
|
|