|
|
|
|
|
|
|
| | dzejolis par rūķi | Autors - arpa
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
man uz skapja dzīvo rūķis, dažreiz čalis, citreiz pūķis
gadās naktis noraud klusi, kad dzīve pāri darījusi
uzkāpju pie viņa augšā, ieritinos siltās plaukstās
klausos klusumu un vēju, arī to, ko nedrīkstēju
dzeram kopā melnu vīnu, es par diviem, zinu, zinu
skaitu savas vecās dzejas, kamēr šis par viņām smejas
man caur nakti sarec rētas, lai neviena neredzētas
jā, kad viens un nav nekā, labāk ēna pustumsā
pienāks rīts, cik var tik viens, pelēks logā pieskāriens
tad no rūķa, kas nekas, nepaliks pat atmiņas (30.10.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|