 (www.feini.lv) |
| arpa : dzejolis par rūķi |
| man uz skapja dzīvo rūķis, dažreiz čalis, citreiz pūķis gadās naktis noraud klusi, kad dzīve pāri darījusi uzkāpju pie viņa augšā, ieritinos siltās plaukstās klausos klusumu un vēju, arī to, ko nedrīkstēju dzeram kopā melnu vīnu, es par diviem, zinu, zinu skaitu savas vecās dzejas, kamēr šis par viņām smejas man caur nakti sarec rētas, lai neviena neredzētas jā, kad viens un nav nekā, labāk ēna pustumsā pienāks rīts, cik var tik viens, pelēks logā pieskāriens tad no rūķa, kas nekas, nepaliks pat atmiņas |
| (30.10.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |