|
|
 |
|
|
|
|
| | dzejolis par rūķi | | Ievietojis: arpa | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
man uz skapja dzīvo rūķis, dažreiz čalis, citreiz pūķis
gadās naktis noraud klusi, kad dzīve pāri darījusi
uzkāpju pie viņa augšā, ieritinos siltās plaukstās
klausos klusumu un vēju, arī to, ko nedrīkstēju
dzeram kopā melnu vīnu, es par diviem, zinu, zinu
skaitu savas vecās dzejas, kamēr šis par viņām smejas
man caur nakti sarec rētas, lai neviena neredzētas
jā, kad viens un nav nekā, labāk ēna pustumsā
pienāks rīts, cik var tik viens, pelēks logā pieskāriens
tad no rūķa, kas nekas, nepaliks pat atmiņas (30.10.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1206
Kopā:6676653
|
|
|
|