|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzīvei | | Ievietojis: Alisja |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai es maz kādreiz Tevi mīlējusi esmu? Es pieņemu. Bet nu vairs ne.
Tu salauzi ne tikai manu garu, sirdi. Tu mani salauzi kā mazu, trauslu porcelāna figūriņu.
Es gribu aiziet. Aiziet tagad tumsā, klusumā un viena. Tik viena nebūšu es vairs nekad.
Ar Tevi mūžam saistīta, nu esmu, ar saitēm tādām, kuras neizšķirt.
Vai pateikties par to man Dievam? Velnam?
Vai savam neprātam un uzticībai lētai...
Man piedošana jālūdz tikai vienam
Tai dzīvei, kura tagad jāsargā.
(24.10.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3799
Kopā:7379370
|
| |
| |
|
Autori
