|
|
|
|
|
|
|
| | Dzīvei | | Ievietojis: Alisja | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vai es maz kādreiz Tevi mīlējusi esmu? Es pieņemu. Bet nu vairs ne.
Tu salauzi ne tikai manu garu, sirdi. Tu mani salauzi kā mazu, trauslu porcelāna figūriņu.
Es gribu aiziet. Aiziet tagad tumsā, klusumā un viena. Tik viena nebūšu es vairs nekad.
Ar Tevi mūžam saistīta, nu esmu, ar saitēm tādām, kuras neizšķirt.
Vai pateikties par to man Dievam? Velnam?
Vai savam neprātam un uzticībai lētai...
Man piedošana jālūdz tikai vienam
Tai dzīvei, kura tagad jāsargā. (24.10.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|