|
|
|
|
|
|
|
| | Nepāriet | | Ievietojis: basite | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dienā es kuru savu sirds ugunskuru
ar jaukiem vārdiem un labiem darbiem
un ceru, ka līdz ar aizgājušiem mirkļiem,
ilgas pēc Tevis jau pāriet.
Naktī es kuru Tavu sirds ugunskuru,
atmiņām pielieku malku un turu,
sildu plaukstas virs tā sārtās liesmas
un ir labi un silti kā pie Taviem sāniem.
Es nestrīdos un neskrienu pret vēju,
tajā mirklī es tikai Tev vien piederēju.
Sajūtas nerimst un jūtas nepāriet,
kaut bez tām gribas tālāk nu iet. (23.10.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1661
Kopā:6121830
|
|
|
|