|
|
|
|
|
|
|
| | # # # | | Ievietojis: basite | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu klusi pienāc man no mugurpuses
un tavas lūpas neko tā arī nepasaka.
Vien jūtu: vēsi sviedri tev uz pieres
un tik karsta tava elpa man uz kakla.
Tik neizprotamas, neparastas ir mūsu dvēseles
un katra kaut ko gaida, kaut ko citu prasa,
tāpēc brīžiem mūsu runa kļūst raupja un asa,
jo kāda daļa mūsos paliek nesaprasta. (12.07.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1087
Kopā:6110108
|
|
|
|