|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | manas mājas ir | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (17)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
manas mājas ir izcirtums visklajākās ielas stūrī
zem pārrautiem vadiem starp sētām un baltiem būriem
tā ķērpju būda ir mana un arī tā gaisma ārā
kas tikko vien turas tik trausla un jūtīgi vāra
kad izsusē purvi krīt miglāji nomoda sārtā
tie salkani elpo vairs neprotu saukt tevi vārdā
rīts piezīžas ādai kā akačiem badainas sūnas
es runāju zīmēs es zīmēju senākās rūnas
lūdzu klausies caur mani klausies visu ko zeme skaita
mēs esam no ciltīm mums visiem ir viena gaita
mēs piedzimstam mirstam viss pārējais pats kādreiz pāriet
caur sāpēm līdz sāpēm visu dzīvi mums kailiem ir jāiet
(01.10.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
