|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | manas mājas ir | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (17)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
manas mājas ir izcirtums visklajākās ielas stūrī
zem pārrautiem vadiem starp sētām un baltiem būriem
tā ķērpju būda ir mana un arī tā gaisma ārā
kas tikko vien turas tik trausla un jūtīgi vāra
kad izsusē purvi krīt miglāji nomoda sārtā
tie salkani elpo vairs neprotu saukt tevi vārdā
rīts piezīžas ādai kā akačiem badainas sūnas
es runāju zīmēs es zīmēju senākās rūnas
lūdzu klausies caur mani klausies visu ko zeme skaita
mēs esam no ciltīm mums visiem ir viena gaita
mēs piedzimstam mirstam viss pārējais pats kādreiz pāriet
caur sāpēm līdz sāpēm visu dzīvi mums kailiem ir jāiet
(01.10.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1435
Kopā:7560055
|
| |
| |
|
Autori
