|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Padodies | Autors - Ričards Dracmanis
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Un tā tas sākās,
Tu novilki kurpes manā koridorī,
Mans krekls izskatījās kā piekārts uz manas muguras,
Teici,lai izmantoju savas rokas un savu brīvo laiku,
Mēs esam ieguvuši vienu kopīgu iezīmi,
Tā ir šī mēle,
Ir palikusi tikai minūte,
Viss, kas mums šķiet, to darīt , ir runāt par seksu,
Tas ir sākums,
Turpinājums kaut kam,
Piedzīvojumu aizsākt,
Tagad mēs sēžam uz gultas malas,
Un es esmu par to,
Lai aizpildītu viņas velmes,
Bet tu saki nē,
Tu saki nē,
Vai viņš rūpējas par mani?
Gūt labumu viņš vēlas,
Un pēc tam tevi aizmirst,
Uzdrīkstēties un baudīt,
Ko gan zaudēt!
(30.09.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1436
Kopā:7560056
|
| |
| |
|
Autori
