|
|
|
|
|
|
|
| | Radīts steigā | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tad, kad dzejas, kā vienīgā pazīme,
Paliks stabiņos rakstīti vārdi,
Dzeja nomirs un nebūs vairs nozīmes,
Cik šie vārdi kam bijuši dārgi.
Vai tā proza, vai dvēseles izvirdums,
Neviens īsti to neņemsies pateikt.
Tas, kas tagad ir vienkārši pārsteigums,
Būtu dzeja, ja nebūtu sasteigts.
Dzejā, gluži kā mīlā, nav jāsteidzas.
Labāk izbaudīt vārdu pēc vārda.
Rindas līdzīgi rēbusam kārtojas,
Kur nav nozīmes laikam nekādam.
Var jau arī bez ritma un atskaņām,
Ja kā prievītē aust tajā rakstu.
Tikai tā, lai nav dzejoļa izskaņā,
Visiem neziņā jārausta plecus. (06.09.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1704
Kopā:6062029
|
|
|
|