 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Radīts steigā |
| Tad, kad dzejas, kā vienīgā pazīme, Paliks stabiņos rakstīti vārdi, Dzeja nomirs un nebūs vairs nozīmes, Cik šie vārdi kam bijuši dārgi. Vai tā proza, vai dvēseles izvirdums, Neviens īsti to neņemsies pateikt. Tas, kas tagad ir vienkārši pārsteigums, Būtu dzeja, ja nebūtu sasteigts. Dzejā, gluži kā mīlā, nav jāsteidzas. Labāk izbaudīt vārdu pēc vārda. Rindas līdzīgi rēbusam kārtojas, Kur nav nozīmes laikam nekādam. Var jau arī bez ritma un atskaņām, Ja kā prievītē aust tajā rakstu. Tikai tā, lai nav dzejoļa izskaņā, Visiem neziņā jārausta plecus. |
| (06.09.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |