|
|
 |
|
|
|
|
| | Radīts steigā | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tad, kad dzejas, kā vienīgā pazīme,
Paliks stabiņos rakstīti vārdi,
Dzeja nomirs un nebūs vairs nozīmes,
Cik šie vārdi kam bijuši dārgi.
Vai tā proza, vai dvēseles izvirdums,
Neviens īsti to neņemsies pateikt.
Tas, kas tagad ir vienkārši pārsteigums,
Būtu dzeja, ja nebūtu sasteigts.
Dzejā, gluži kā mīlā, nav jāsteidzas.
Labāk izbaudīt vārdu pēc vārda.
Rindas līdzīgi rēbusam kārtojas,
Kur nav nozīmes laikam nekādam.
Var jau arī bez ritma un atskaņām,
Ja kā prievītē aust tajā rakstu.
Tikai tā, lai nav dzejoļa izskaņā,
Visiem neziņā jārausta plecus. (06.09.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|