|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Radīts steigā | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tad, kad dzejas, kā vienīgā pazīme,
Paliks stabiņos rakstīti vārdi,
Dzeja nomirs un nebūs vairs nozīmes,
Cik šie vārdi kam bijuši dārgi.
Vai tā proza, vai dvēseles izvirdums,
Neviens īsti to neņemsies pateikt.
Tas, kas tagad ir vienkārši pārsteigums,
Būtu dzeja, ja nebūtu sasteigts.
Dzejā, gluži kā mīlā, nav jāsteidzas.
Labāk izbaudīt vārdu pēc vārda.
Rindas līdzīgi rēbusam kārtojas,
Kur nav nozīmes laikam nekādam.
Var jau arī bez ritma un atskaņām,
Ja kā prievītē aust tajā rakstu.
Tikai tā, lai nav dzejoļa izskaņā,
Visiem neziņā jārausta plecus.
(06.09.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
