|
|
|
|
|
|
|
| | Radīts steigā | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tad, kad dzejas, kā vienīgā pazīme,
Paliks stabiņos rakstīti vārdi,
Dzeja nomirs un nebūs vairs nozīmes,
Cik šie vārdi kam bijuši dārgi.
Vai tā proza, vai dvēseles izvirdums,
Neviens īsti to neņemsies pateikt.
Tas, kas tagad ir vienkārši pārsteigums,
Būtu dzeja, ja nebūtu sasteigts.
Dzejā, gluži kā mīlā, nav jāsteidzas.
Labāk izbaudīt vārdu pēc vārda.
Rindas līdzīgi rēbusam kārtojas,
Kur nav nozīmes laikam nekādam.
Var jau arī bez ritma un atskaņām,
Ja kā prievītē aust tajā rakstu.
Tikai tā, lai nav dzejoļa izskaņā,
Visiem neziņā jārausta plecus. (06.09.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2486
Kopā:6108818
|
|
|
|