|
|
|
|
|
|
|
| | Kad saule ausīs | Autors - Rebeka Megne
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad redzēsi manu asaru,
Klusu pa vaigu slīdam,
Karstu kā vasaras vakaru,
Domāsi- kāpēc mēs sevi pārdodam?
Kad klausīsies manus vārdus-
Tos, ko nekad nedzirdi,
Tos, kam mūs jāvieno
Domāsi- Kur tu dvēselē pārtrūki.
Jo nespēj vairs domāt,
Darīt, vai runāt,
Nespēj tu klausīties,
Atvērties, sajusties
Kā kas īpašs, lielisks
Spītīgs un vienkāršs.
Tik daudz kas noticis,
Tik daudz kam jānotiek.
Tad kāpēc tu gribi padoties?
Kāpēc tu necīnies, nevirzies,netiecies?
Varbūt rīt.
Varbūt kad saule ausīs.
Bet tava atruna jau džinkst man ausīs.
Rīt. Varbūt rīt. (04.09.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|