 (www.feini.lv) |
| Rebeka Megne : Kad saule ausīs |
| Kad redzēsi manu asaru, Klusu pa vaigu slīdam, Karstu kā vasaras vakaru, Domāsi- kāpēc mēs sevi pārdodam? Kad klausīsies manus vārdus- Tos, ko nekad nedzirdi, Tos, kam mūs jāvieno Domāsi- Kur tu dvēselē pārtrūki. Jo nespēj vairs domāt, Darīt, vai runāt, Nespēj tu klausīties, Atvērties, sajusties Kā kas īpašs, lielisks Spītīgs un vienkāršs. Tik daudz kas noticis, Tik daudz kam jānotiek. Tad kāpēc tu gribi padoties? Kāpēc tu necīnies, nevirzies,netiecies? Varbūt rīt. Varbūt kad saule ausīs. Bet tava atruna jau džinkst man ausīs. Rīt. Varbūt rīt. |
| (04.09.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |