|
|
 |
|
|
|
|
| | Kad saule ausīs | Ievietojis: kazene135 | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Kad redzēsi manu asaru,
Klusu pa vaigu slīdam,
Karstu kā vasaras vakaru,
Domāsi- kāpēc mēs sevi pārdodam?
Kad klausīsies manus vārdus-
Tos, ko nekad nedzirdi,
Tos, kam mūs jāvieno
Domāsi- Kur tu dvēselē pārtrūki.
Jo nespēj vairs domāt,
Darīt, vai runāt,
Nespēj tu klausīties,
Atvērties, sajusties
Kā kas īpašs, lielisks
Spītīgs un vienkāršs.
Tik daudz kas noticis,
Tik daudz kam jānotiek.
Tad kāpēc tu gribi padoties?
Kāpēc tu necīnies, nevirzies,netiecies?
Varbūt rīt.
Varbūt kad saule ausīs.
Bet tava atruna jau džinkst man ausīs.
Rīt. Varbūt rīt. (04.09.2014) | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|