|
|
|
|
|
|
|
| | Dzīvības kamols | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad atkal esi kaut kur prom,
Es bailēs mokos viens,
Jo nezinu, ka mūžīgs ir
Starp mums kāds pavediens.
Tu skaļās krāsās uzausti,
Kad pārņem stingums kluss.
Spožs kamols baltas dzīvības
Tev maigās saujās dus.
Laiks tajā plūst no kalniem vieds,
No beigām, sākotnes.
Par ilgu nāvē skatos burts
Kā vārds bez nākotnes.
Uz tavu krāsu saullēktu
Es šonakt alkstu bēgt.
Brūk sprosti, silti smaidi dzimst,
Vairs sirdi neaizslēgt! (13.08.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1133
Kopā:6107465
|
|
|
|