|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Iemāci | | Ievietojis: aggy99 |
Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Iemāci mani nejust
tās sāpes, kas sagriež ādu,
kad vārpzāle cauraug pirkstiem
kā negaisa izmazgāta.
Iemāci nebūt naivai,
kad ticu tiem vīstošiem asniem,
kas pēdējo reizi grib ataugt
caur dzeloņiem tērauda asiem.
Iemāci vērmeles nejust,
kas smaržo pēc rudens rūgta,
šai dzīvē es bieži bez sapņiem
un sirdspukstu neielūgta.
Iemāci mani nebūt,
kad krusa cērt jasmīnu ziedus,
gribu pār zemi reiz nolīt
kā saudzīgs un veldzējošs lietus.
(10.06.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1016
Kopā:7231611
|
| |
| |
|
Autori
