|
|
 |
|
|
|
|
| | Iemāci | | Ievietojis: aggy99 | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Iemāci mani nejust
tās sāpes, kas sagriež ādu,
kad vārpzāle cauraug pirkstiem
kā negaisa izmazgāta.
Iemāci nebūt naivai,
kad ticu tiem vīstošiem asniem,
kas pēdējo reizi grib ataugt
caur dzeloņiem tērauda asiem.
Iemāci vērmeles nejust,
kas smaržo pēc rudens rūgta,
šai dzīvē es bieži bez sapņiem
un sirdspukstu neielūgta.
Iemāci mani nebūt,
kad krusa cērt jasmīnu ziedus,
gribu pār zemi reiz nolīt
kā saudzīgs un veldzējošs lietus. (10.06.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1438
Kopā:6960417
|
|
|
|