|
|
|
|
|
|
|
| | Viņa teica | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
esmu dzimusi tikko pirms nakts viņa teica
iemērcot rokas rasas piebristā zālē
varbūt tāpēc iemīlot kļūstu kā pusaugu spāre
atspulgus tverot aizaugušos pils parkos
un ir vienalga cik nātres piekožas ādai
viņa iezīmē strauju upi ceļtekas vietā
un uzceļ tai pāri tiltu
varbūt smiltis aizmirsīs glāstīt krastus
un ūdens atkal būs dzidrs
kā atspulgi siltās acīs
viņas bezmiegs ir viņa spēks
un lēciens bezdibenī šķiet vienīgā iespēja elpot
maza papīra spāre tin efejās sevi
un melo par laimi (29.05.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1674
Kopā:6121843
|
|
|
|