 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Viņa teica |
| esmu dzimusi tikko pirms nakts viņa teica iemērcot rokas rasas piebristā zālē varbūt tāpēc iemīlot kļūstu kā pusaugu spāre atspulgus tverot aizaugušos pils parkos un ir vienalga cik nātres piekožas ādai viņa iezīmē strauju upi ceļtekas vietā un uzceļ tai pāri tiltu varbūt smiltis aizmirsīs glāstīt krastus un ūdens atkal būs dzidrs kā atspulgi siltās acīs viņas bezmiegs ir viņa spēks un lēciens bezdibenī šķiet vienīgā iespēja elpot maza papīra spāre tin efejās sevi un melo par laimi |
| (29.05.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |