|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | izdzēs | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
izdzēs mani no salstošiem kāviem
kad nākamreiz iešu tos lasīt
atmiņu kladē kāds rokraksts joprojām
trīc piedots bet neatpazīts
ņem mani un turi pie mākoņa stūra
līdz nātres kāpj debesīs augšup
es baidos ka tālumā projām no tevis
vairs apvīstot neizplaukšu
un vēlāk kad pārnākšu istabā tukšā
kur smaržos pēc salda vēja
noklusē mirkli par mūžību tuvo
ko apvāršņi pazaudēja
viss ir kā vienmēr deg spītīga gaisma
kaut nogurums nakti sijā
trīs banāli vārdi no lappusēm baltām
krīt sajūtu vēdlodziņā
(08.05.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3250
Kopā:7362793
|
| |
| |
|
Autori
