|
|
 |
|
|
|
|
| | Vārdu tilts | | Ievietojis: basite | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es būvēšu vārdu tiltu
starp to briesmīgo,
necaurejamo klusumu
starp tevi un mani,
bet zinu, ka jau ātri,
tas sāks atkal dilt,
jo būvēšu viena.
Paies ne viena vien diena
cauri ziemām un vasarām...
Drīzāk ar asarām
šo tukšumu un klusumu
pieraudāšu pilnu kā jūru
un, lai kā arī būtu,
uzvilkšu baltu buru
un braukšu ar laivu
pie tevis
pa līganu, bet taisnu ceļu.
Bet nu lūdzu tev brīdi klusumu,
lai akmeni no sirds nost veļu -
nebaries, nelamājies,
netaisi vētru!
Tas laupīs man pēdējo spēku
tikt pie tevis. (01.04.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|