|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | būs barga ziema | | Ievietojis: arpa |
Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad zvaigznes snigs pār manu sētu un rudens migla vālus vels, es teikšu tevi izredzētu, kaut barga ziema ledus cels. Deg zelta sveces baznīc’ logā un tu tik balta, mīļotā, mēs iesim tālāk roku rokā, mēs iesim tālāk divatā. Kad uguns pil kā karsta asins, kad šķeļas sidrabs, kāvi aust, vismelnākā ziemas naktī mums sirdīs varavīksne plaukst. Kā divi eņģeļi to iesim uz sapņu zemi debesīs, tur mani lauki, manas mājas, tur nesu meiteni, pliku paņēmis.
(27.03.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
