|
|
 |
|
|
|
|
| | Man vārdu nepietiek | | Ievietojis: aggy99 | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man vārdu nepietiek, kūst smiltsērkšķi uz lūpām,
un plaukstās raušas vakartumsas sniegs,
es gribu šūpoties un pati būt par šūpām
no sulās pulsējošas bērzu bērnu cilts.
Rīts notiek pats, birst šūpuļdziesmas acīs,
joprojām nemodina piparmētru lauks,
bet ja nu apstāšos pie pļavas, kur kāds prasīs -
kāpēc tu atgriezies? Es teikšu - gribu augt.
Jau klusi aizvilkušies rētaudi, kas ledū
griež vārdus sekundēs un pirkstu galos dur,
vēl šodien atbalss es, rīt acīs smaržos medus,
kur bites pasauli uz skropstu galiem tur. (04.03.2014) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|