|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mata galā | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad dzīvība vairs būs
vien mana mata galā,
es dzīvošu, es būšu
par smiltīm jūrmalā,
kas caur pirkstiem
viegli un netverami plūst
brīvi atpakaļ savā ierastajā vietā,
vien dažus smilšu graudiņus
vējš gabaliņu tālāk aizpūtīs.
Un pa brīdim liekas, vīd,
ka saulstaru gaismā
smiltiņas gaiši spīd.
Un varbūt tieši šobrīd
kādam nemanot nodreb sirds,
lēni asaras pār vaigiem slīd:
Jo dzīve jau ir
vien tāds mirklis īss
kā lapa kokā trīs -
tūlīt, tūlīt vējš noplēsīs
un tā zemē nokritīs.
Man liekas - tas ir likteņa pirksts:
acis redz, ausis dzird -
kaijas debesīs kliedz
un jau projām steidz.
Sirds saprot, jūt -
nekas nav paliekošs,
viss nāk un reiz zūd.
Tik tā šai pasaulē
var palikt un būt.
(23.02.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1391
Kopā:6143739
|
| |
| |
|
Autori
