|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mata galā | | Ievietojis: basite |
Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad dzīvība vairs būs
vien mana mata galā,
es dzīvošu, es būšu
par smiltīm jūrmalā,
kas caur pirkstiem
viegli un netverami plūst
brīvi atpakaļ savā ierastajā vietā,
vien dažus smilšu graudiņus
vējš gabaliņu tālāk aizpūtīs.
Un pa brīdim liekas, vīd,
ka saulstaru gaismā
smiltiņas gaiši spīd.
Un varbūt tieši šobrīd
kādam nemanot nodreb sirds,
lēni asaras pār vaigiem slīd:
Jo dzīve jau ir
vien tāds mirklis īss
kā lapa kokā trīs -
tūlīt, tūlīt vējš noplēsīs
un tā zemē nokritīs.
Man liekas - tas ir likteņa pirksts:
acis redz, ausis dzird -
kaijas debesīs kliedz
un jau projām steidz.
Sirds saprot, jūt -
nekas nav paliekošs,
viss nāk un reiz zūd.
Tik tā šai pasaulē
var palikt un būt.
(23.02.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1082
Kopā:6662192
|
| |
| |
|
Autori
