|
|
|
|
|
|
|
| | Tāds savāds starojums | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Veltīts Vecāķu un Kalngales mežu biezokņiem, kāpām, izstaigātām un neizstaigātām takām, veco, labo vientulīgi klejoto laiku piemiņai.
Tāds savāds starojums
No vecām fotogrāfijām,
Pār skudru taku pārskriedams,
Vēja arfu silda.
Spirgts gaiss, peld mākoņi,
Uz kāpas priedei sveķi tek,
Ar alus bundžu vientulis
Zviln un bauda dzīvi.
Es nekļūšu vairs bērns,
Pland acīs nāves eņģelis,
Zūd starojums kā nebijis,
Melnais caurums krūtīs.
Ak, kam šeit punktu likt?
Spītā sevī smaidīšu
Tām sirdīm nosaldētajām -
Par kapeiciņu labāk taps. (08.02.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1377
Kopā:6130854
|
|
|
|