 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Tāds savāds starojums |
| Veltīts Vecāķu un Kalngales mežu biezokņiem, kāpām, izstaigātām un neizstaigātām takām, veco, labo vientulīgi klejoto laiku piemiņai. Tāds savāds starojums No vecām fotogrāfijām, Pār skudru taku pārskriedams, Vēja arfu silda. Spirgts gaiss, peld mākoņi, Uz kāpas priedei sveķi tek, Ar alus bundžu vientulis Zviln un bauda dzīvi. Es nekļūšu vairs bērns, Pland acīs nāves eņģelis, Zūd starojums kā nebijis, Melnais caurums krūtīs. Ak, kam šeit punktu likt? Spītā sevī smaidīšu Tām sirdīm nosaldētajām - Par kapeiciņu labāk taps. |
| (08.02.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |