|
|
|
|
|
|
|
| | jo es nezinu kā to pateikt | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
nerakstīt noplēst tapetes
atvērt logu neaizslēgt durvis
un tad lai visi tramvaji iet man cauri
pietur tevī attopas mājās
un vēlreiz
lietus kapātos apvāršņos
zvaigznes noklusušas
vientuļi pulsē vakars
skatlogos vakardienas un rīti
vien mēs joprojām krītam
viens otra pasaules asīs
un nezinām kāpēc tā notiek
kāpēc tā klātbūtne pārāk skrāpē
un kāpēc sienas sakļaujas tikko mēs aizveram durvis
nejautā
sasiešu aizkarus saraušu krelles
nopirkšu lelli un spēlēšos
līdz tu aizmirsīsi kodu kāpņutelpai
un es pratīšu aizvērt sevi
piedod
bezgalību nevar iziet bez pieskaršanās (03.02.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|