|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Apmaldījies | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mani noglāsta mēness, saviem zeltainiem pirkstiem.
It kā saukdams pie sevis, it kā dāvādams spārnus.
Un es izstiepju rokas pretī spīdekļu simtiem,
Cerot pacelties gaisā, lūdzos debesu bērnus.
Es jums dzejā, ja gribat, varu lūgšanas skaitīt.
Esmu skaitījis tādas nu jau desmitiem reižu.
Tikai ļaujiet man lidot, ļaujiet vaigā jūs skatīt.
Vēlos aizmirst, kaut brīdi, par šo grēkpilno mežu.
Šonakt debesis klusē ,citreiz palūgšos atkal.
Vēl jau nebeigsies ilgi tumšie meži un stigas.
Varbūt sadzirdēs mani, varbūt atsūtīs pakaļ,
Reiz, kad dzīvība mana trūks, kā ģitāras stīga. (30.01.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1273
Kopā:7559893
|
| |
| |
|