|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sievai | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ar klusu maigumu Tu noraugies uz mani,
Kad nodzied pulkstenis par iestājušos rītu.
Un miega badā acis atveru es lēni,
Lai mestos dienā, it kā kāds jau mani dzītu.
Ar klusu maigumu Tu noraugies uz mani,
Kad domās pārcilāju nepaveiktos darbus,
Kad ieilgušas manas sarunas ar sevi,
Kur nekad nemeklēju pareizākos vārdus.
Ar klusu maigumu Tu noraugies uz mani,
Kad vēlos vakaros es pļāpāju ar kaķiem.
Vai, blenžot ekrānā, kad nošķendējos skaļi,
Par tikko parādītiem, nejēdzīgiem tračiem.
Es redzu, mīļā, tikai izliekos par aklu.
Es jūtu katru Tavu, dziļi slēpto rūpi.
Un nebaidies, ja es ikreiz to nepasaku.
Man vārdos, vienkārši to izteikt ir tik grūti.
(29.01.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
