|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pasaules nāve | Autors - Miks Kapsis
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kamēr kāds aiz aizkariem par dzīvi skuma
Un knapi attapās no drūmā šoka,
Es tikai pārtiku no pārsteiguma-
Pārsteigums no gaiša ruma groka.
Kaut rāda ceļu, kur jūs ejiet,
Liktenis ar smaidu iedali ir skops-
Kamēr tauta drūma tup uz ceļiem,
Pats smejas, it kā tas kāds joks.
Ir plāna robeža starp smakšanu un elpu-
Tik ļoti plāna pārraujamā dzīves stīga.
Es, tu pārvietojamies pa laiku un telpu
Tā, it kā valdītu tur nemirstība.
Dzīves vērtība no latiem uz eiro mainās,
Viss ir slikti, viss it viss ir slikti,
Un, ik dienas nodzīvojot labā gaidās,
Nav pie tā izveides klāt pirksti likti.
Es šoreiz gribu būt stiprāks par likteni,
Dzīvot un izrotāt sejas smaidā,
Lai viņa sienas un mūri beidzot top irdeni
Un lai tas no manis kā no nāves baidās.
(03.12.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1691
Kopā:6673802
|
| |
| |
|
Autori
