 (www.feini.lv) |
| Miks Kapsis : Pasaules nāve |
| Kamēr kāds aiz aizkariem par dzīvi skuma Un knapi attapās no drūmā šoka, Es tikai pārtiku no pārsteiguma- Pārsteigums no gaiša ruma groka. Kaut rāda ceļu, kur jūs ejiet, Liktenis ar smaidu iedali ir skops- Kamēr tauta drūma tup uz ceļiem, Pats smejas, it kā tas kāds joks. Ir plāna robeža starp smakšanu un elpu- Tik ļoti plāna pārraujamā dzīves stīga. Es, tu pārvietojamies pa laiku un telpu Tā, it kā valdītu tur nemirstība. Dzīves vērtība no latiem uz eiro mainās, Viss ir slikti, viss it viss ir slikti, Un, ik dienas nodzīvojot labā gaidās, Nav pie tā izveides klāt pirksti likti. Es šoreiz gribu būt stiprāks par likteni, Dzīvot un izrotāt sejas smaidā, Lai viņa sienas un mūri beidzot top irdeni Un lai tas no manis kā no nāves baidās. |
| (03.12.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |