|
|
|
|
|
|
|
| | priekšnojauta | | Ievietojis: arpa | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
saule skūpsta zemi uz nakti, baloži aizlido zeltā
pilsēta vēja klēpī, tumsa no diendusas nepieceltā
pelēkā sudrabā krēsla iekrāso gaismu logos
mūzika klusi sāk spēlēt centra krāsainos krogos
vakars ar alkām acīs pretī pa ielu man nāk
pasmaida, paiet garām un viss kļūst tik savādāk
meiteņu klusie smiekli kā cerību lietus līst
tur arī mana viena, kas mani vēl nepazīst
nevaru pateikt kāpēc, nevaru pateikt kā
paņemsi manu sirdi,kā paspēlēties šai vakarā
drīz miljardus baltu svecīšu eņģeļi debesīs degs
un pasaules apkārt nebūs un paliksim tikai mēs (22.11.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|