|
|
|
|
|
|
|
| | Alba | | Ievietojis: parodija. | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Plaušas barojot ar gaisu,
Es jūtu nāsīs viņas smaržu.
Bet ar smaržu vien par mazu-
Es gribu sajust viņu pašu.
Miesu atspiežot pret gultu,
Es viņu apakšā sev jūtu.
Dotu mieru fantāzijai tas,
Ja viņa tiešām īsta būtu.
Viņas mati slēpjas palagos,
Pie kakla iet un žņaudz to ciet.
Kā vienmēr, mani nogalina tieši
Mans miers, mana laime, mans prieks.
Kur tu slēpies?
Tava elpa pakausī man dzīvo.
Visu nolādēto devuši man svētie,
Viss iedomātais devis īsto.
Ar vienu dzīvi jāpietiek,
Lai izsapņotu, mostos reiz.
Bet sapņi dzīvam justies liek,
Un dzīvē viss tik nepareizs.
Tavi pirksti apvij manu plecu,
Es tevi jūtu, es tevi redzu.
Bet, sakot, ka es tiešām redzu,
Es melot sev un citiem mēdzu. (07.11.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1294
Kopā:6132171
|
|
|
|