 (www.feini.lv) |
| Miks Kapsis : Alba |
| Plaušas barojot ar gaisu, Es jūtu nāsīs viņas smaržu. Bet ar smaržu vien par mazu- Es gribu sajust viņu pašu. Miesu atspiežot pret gultu, Es viņu apakšā sev jūtu. Dotu mieru fantāzijai tas, Ja viņa tiešām īsta būtu. Viņas mati slēpjas palagos, Pie kakla iet un žņaudz to ciet. Kā vienmēr, mani nogalina tieši Mans miers, mana laime, mans prieks. Kur tu slēpies? Tava elpa pakausī man dzīvo. Visu nolādēto devuši man svētie, Viss iedomātais devis īsto. Ar vienu dzīvi jāpietiek, Lai izsapņotu, mostos reiz. Bet sapņi dzīvam justies liek, Un dzīvē viss tik nepareizs. Tavi pirksti apvij manu plecu, Es tevi jūtu, es tevi redzu. Bet, sakot, ka es tiešām redzu, Es melot sev un citiem mēdzu. |
| (07.11.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |