|
|
 |
|
|
|
|
| | Mēs degsmi gūsim | | Ievietojis: basite | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Tā dzīve paskrien
soļiem naskie, soļiem ašiem
un kas gan paliek mums pašiem -
sirmums matos, nespēks kaulos.
Dzīve kā jauns kumeļš projām auļo,
laikam jādodas uz dienvidiem muguru sauļot
Kad par karstu mums kļūs,
zem palmu lapām atelpa gūta būs,
un jūra taču arī jau būs daudz tuvāk.
Nu, ko tu dusmo, ko tu auro?
Lec sedlos un mierīgi sēdi,
Lai kumeļš uz priekšu soļo
un vēlāk ļausim lai auļo.
Jābauda šī dzīve straujā
kā mežonīga, nevaldāma kalnu upe
un jūra, kas viļņus mētā un bango.
Kaut, ja sirmums jau matos,
jūties kā kovbojs sedlos!
Pierauj grožus ciešāk,
piespied piešus biežāk,
lai tik uz priekšu auļo,
lai tik auļo ašāk.
Mēs degsmi gūsim,
mēs nepaliksim bešā.
Vai arī tiešām ar tukšu ķešu
jau uz debesīm trauksim?...
Vienalga - mēs laimīgi būsim. (04.11.2013) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|