 (www.feini.lv) |
| Baiba Jaunzema : Mēs degsmi gūsim |
| Tā dzīve paskrien soļiem naskie, soļiem ašiem un kas gan paliek mums pašiem - sirmums matos, nespēks kaulos. Dzīve kā jauns kumeļš projām auļo, laikam jādodas uz dienvidiem muguru sauļot Kad par karstu mums kļūs, zem palmu lapām atelpa gūta būs, un jūra taču arī jau būs daudz tuvāk. Nu, ko tu dusmo, ko tu auro? Lec sedlos un mierīgi sēdi, Lai kumeļš uz priekšu soļo un vēlāk ļausim lai auļo. Jābauda šī dzīve straujā kā mežonīga, nevaldāma kalnu upe un jūra, kas viļņus mētā un bango. Kaut, ja sirmums jau matos, jūties kā kovbojs sedlos! Pierauj grožus ciešāk, piespied piešus biežāk, lai tik uz priekšu auļo, lai tik auļo ašāk. Mēs degsmi gūsim, mēs nepaliksim bešā. Vai arī tiešām ar tukšu ķešu jau uz debesīm trauksim?... Vienalga - mēs laimīgi būsim. |
| (04.11.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |