|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Garām bākām slīd krasti | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tik ilgs ir vētras mūžs, cik spēj caur aizām slēpties,
cik grīšļus caurlidot un smilgām pieturēties,
var pārtrūkt debesis un izbirt tavās plaukstās,
nekas jau nebūtu, vējš saplīstu starp lauskām.
Tā tevī dzīvoju, tik kaprīzi un īsti,
kaut sēkļi caurkrīt mūs, tu mani nepazīsti,
lūst kāpās apvāršņi, grūst krastos kaili stari,
laiks klusām aizrit mūs, tu mani skaistu dari.
Vēl nenāk ledus salt, vēl zvaigznes gruzd tais burās,
kur saknēs pludo vējš, bet zaros mēness turas,
vēl miglu nopogāt no viļņiem un no lietus,
un tevī izkust prast, lai nepārkliegtu rietu.
(16.10.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1160
Kopā:7559780
|
| |
| |
|
Autori
