|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ko tu, vecīt, sēdi īdzīgs... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ko tu, vecīt, sēdi īdzīgs,
Ja reiz esi saulei rada?
Kļūsti sētas runcim līdzīgs,
Miskastē kas dienas vada!
Kaujies, sauļojies un brēkā,
Sakamp zobos vecu zivi.
Dieva likums visur spēkā:
Kamēr vari, dzīvo dzīvi!
Lai nav rūpēm lielām laika,
Prieku vairo, veries starā!
Noskumšana nav tik baiga,
Jo tu nācis mūsu barā.
(14.09.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
