|
|
|
|
|
|
|
| | Vai atceries... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vai atceries, rudenī noskūpstītā,
Kā renstelēs ūdeņi lija?
Jel atceries - toreiz mums nebij' nekā,
Bet acis kā eņģeļiem bija.
Mums nebija māju, vien sapnis par tām,
Kur dzīvot ar Dievu uz pusēm.
Nu redzi, kā šodien bez asarām
Un mīlestības tu klusē.
Tavs skatiens ir apjucis vakara stars,
Ko saule pret mijkrēsli dala.
Šo baru drīz tumsa un zudība ars
Cik tālu vien vērsies - bez gala.
Brēks dzegužu bērni pēc rieciena,
Pēc mūsu, pēc bezmaksas stara,
Ko novērtē, pamet vai ieciena
Kā brēcot pēc pasaules kara.
Kam teiksim, ak, rudenī skūpstītais gars,
Ka alkstam vēl tā, kas reiz bija?
Tavs skatiens kļūs aizejošs jaunlaiku farss,
Un mati kā sudraba dzija. (22.08.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|