|
|
|
|
|
|
|
| | Tikai netveramais | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nerakstu jau katru dienu, rakstu tikai tad, kad pats nāk, ko pieraksta mana roka un parasti naktīs, kad visi jau guļ.
Tikai netveramais liegi, bet dziļi dvēseli skar
pa laikam man, tev un laikam jau jums ar`
kā ikkatrs mirklis skaists,
kas ātri vien jau gaist,
bet paliek atmiņās
kā sirds dzīslās ierakstīts
un zūd no tās vien tad,
kad tā pati pušu plīst.
Vai varbūt nezūd nekad,
vien asaras un sāpes ar asinīm projām plūst
līdz saplūst vienuviet kopā vienā jūrā,
kur nekad nav par daudz sāļā un sūrā,
bet kur tad paliek laime un prieks?
Vai debesīs izkaisīts?
Vai varbūt ierakstīts? (21.08.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1127
Kopā:6138991
|
|
|
|