|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Režīms | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tumsā neaizdegšu ne dvēseli ne skalu -
Reizēm gribas pamest šo cietoksni vai alu.
Asiņainā miglā ar skūpstu apsveikt nāvi -
Pilsētai pa vēnām skrien tukši akmens stāvi.
Pazust aukstā masā, līdz saknēm sāpēt gribas -
Nav vairs jēgas slēpties, jo nav vairs mīlestības.
Pierast var pie visa, jau uzpeld sapņu sami
Vēderiem uz augšu kā izvaroti nami.
Aizmālētas sirdis un spožas perversijas
Maniem kauliem cauri debesīm liek sijas -
Ataust spuldzes tumsā, uz augšu jumti stiepjas,
Ziņneši steidz vēstīt, kurš naudas vadīts kniebjas.
Autopilots ieslēgts, prom barikāžu laiki -
Disidentu trauksmi dzēš režīms mīksti, maigi.
Pārkodētas lelles un vampīrveida dzīve.
Atceries cik ļoti cerējām kļūt brīvi? (17.08.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|