|
|
|
|
|
|
|
| | Cilvēks iejuties dēmona lomā... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Cilvēks, iejuties dēmona lomā,
Nomāc sauli ar pelēku tvanu.
Nēsā klaidonis brīnumus somā,
Zvana patriots mēmāko zvanu.
Meiča, kuru man gribētos žēlot,
Aizmet vakaros masku un bimbā -
Visu dienu kam Bārbiju tēlot,
Skumji, tomēr reiz dzīve būs dimbā.
Apjūk bērni šais cietumu sienās.
"Nāciet ārā!" tie lūdzas vēl zekiem.
Krūtīs tuksnesis dienu no dienas -
Menti mākoņus stopē ar stekiem.
Atmin lietu smilts mazākais graudiņš -
Saknes vīsies un pletīsies zari.
Brīvei svarīgs ir ikkatris ļautiņš,
Kuram ticēt kā draugam tu vari. (29.07.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1229
Kopā:6126616
|
|
|
|