Cilvēks, iejuties dēmona lomā,
Nomāc sauli ar pelēku tvanu.
Nēsā klaidonis brīnumus somā,
Zvana patriots mēmāko zvanu.
Meiča, kuru man gribētos žēlot,
Aizmet vakaros masku un bimbā -
Visu dienu kam Bārbiju tēlot,
Skumji, tomēr reiz dzīve būs dimbā.
Apjūk bērni šais cietumu sienās.
"Nāciet ārā!" tie lūdzas vēl zekiem.
Krūtīs tuksnesis dienu no dienas -
Menti mākoņus stopē ar stekiem.
Atmin lietu smilts mazākais graudiņš -
Saknes vīsies un pletīsies zari.
Brīvei svarīgs ir ikkatris ļautiņš,
Kuram ticēt kā draugam tu vari. |