|
|
|
|
|
|
|
| | Mākoņi pa debess zilgmi... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mākoņi pa debess zilgmi balti, balti bīdās,
Divas vārnas savā starpā skaļi, skaļi strīdas.
Jūras dzelme šūpo rāmi Atlantīdas pļavas,
Manos matos sapinušās mīļās rokas tavas.
Ir tik viegli sajust krūtīs mirdzam saules sirdi,
Kuru noturot var uzveikt elli, asinspirti.
Savādībās slēpjas dziļums, nepierasts un padzīts,
Tomēr tajā ieskatoties spēju tevi pazīt.
Neatlaid, ak, mīļā meiča, vārdā Ilūzija -
Man ar tevi, tev ar mani jauki taču bija!
Mākoņi kā pilni maisi saulei virsū stumjas.
Kas gan paliks pāri priekam? Laikam tikai skumjas... (18.07.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|