|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pelēkā ikdienā... | | Ievietojis: =Raivuxa= |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pelēkā ikdienā esot Tev blakus,
Pieķeru sevi pie domas ikreizi,
Ka grūti ir izturēt sirdssāpes trakas
Un kaut kas starp mums ir nogājis greizi.
Sēžot pie datora, sērfojot netā,
Tev sejā es biežāk pamanu smaidu
Nekā man blakus mirklī tik retā,
Ko, izrādās, arvien ilgāk es gaidu.
Pat, ja nakts ir tumša un ilga,
Zinu, ka nākamrīt saule ausīs,
Tomēr, ja esi samīts kā smilga,
Tumsas pātagas tevi šaustīs.
Raugoties acīs Tev, saskatu mokas
Un redzu, ka viss, kas starp mums bijis, zūd.
Nav vairs tās laimes, kas tur manas rokas -
Vai tiešām mums jācenšas kopā vēl būt?
(18.05.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
žļurben žļarbenis (viesis) (26.03.2020, 09:37)Nav te jāgudrojas, vajag dzejot, bet teikumu salikšana stabiņos nav dzeja. Kas vēl nav skaidrs?! :(((( :D :)))Uzrocis (viesis) (23.03.2020, 16:31)Sapratu, ka nav iespējams noteikt pasaules sabiedrības kopējo intelekta koeficientu vai tās pagrimuma līmeni. Tas tāpēc, ka katrs cilvēks to mēra pēc sevis... Cik cilvēku, tik šādu līmeņu.../arpa (viesis) (21.03.2020, 20:53)Re kā, aiztaisījās bez brīdinājuma, attaisījās ne no šā, ne no tā. Ne skaidrojumu, ne atvainošanās. Attieksme. Nu, spriežot pēc jaunākā gara darba, labāk būtu palikuši miruši. Ja salīdzināt...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
