|
|
|
|
|
|
|
| | Neredzu ievziedus... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Neredzu ievziedus, mīlu tos akli -
Mirkļi tik īsi kā pudeļu kakli.
Šakāļu bari steidz sadzīt man pēdas,
Šķietami prieki un šķietamas bēdas.
Jūtu, kā zemi rauj spazmās ik brīdi.
Kliedējos tumsā, kad Dievs saka: "Spīdi!"
Skūpstīšu asaras dzīviem no vaiga,
Aizslīdēs plauksta pār Latviju maiga.
Vārdi šie iekārti telpā pār tevi -
Paņem tos visus un dziedini sevi,
Mieru lej dvēselē, locekļos vāros -
Tiksimies brīves un nākotnes staros.
Piedzims no jauna, kas bijis jau mūžam,
Pārtrūcis vējā, ko dzirdēt var pūšam.
Klusēsim ilgi, kā veldzējot slāpes -
Mīlā kā ugunī izkusīs sāpes... (17.05.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1277
Kopā:6126664
|
|
|
|