Neredzu ievziedus, mīlu tos akli -
Mirkļi tik īsi kā pudeļu kakli.
Šakāļu bari steidz sadzīt man pēdas,
Šķietami prieki un šķietamas bēdas.
Jūtu, kā zemi rauj spazmās ik brīdi.
Kliedējos tumsā, kad Dievs saka: "Spīdi!"
Skūpstīšu asaras dzīviem no vaiga,
Aizslīdēs plauksta pār Latviju maiga.
Vārdi šie iekārti telpā pār tevi -
Paņem tos visus un dziedini sevi,
Mieru lej dvēselē, locekļos vāros -
Tiksimies brīves un nākotnes staros.
Piedzims no jauna, kas bijis jau mūžam,
Pārtrūcis vējā, ko dzirdēt var pūšam.
Klusēsim ilgi, kā veldzējot slāpes -
Mīlā kā ugunī izkusīs sāpes... |