|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kā divas upes | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viens otram blakus,
Bet ne kopā mēs:
Nav ne ko sasiet,
Ne pušu plēst.
Laikam tā mūžīgi būs -
Kā divas upes mēs
Viena otrai blakus,
Kas kopā nesaplūst,
Bet prāts ikreiz mulst,
Kad tevi sev tuvāk esam jūt.
Vārdi neizteikti kaklā sprūst,
Ir radies nesalaužams sprosts:
Viens otram blakus,
Bet ne kopā mēs:
Nav ne ko sasiet,
Ne pušu plēst.
Bet, ja mēs
Būtu aizdegtas sveces,
Viena otrai blakus kas kūst,
Es varu pat saderēt -
Jūs varētu redzēt
Kā izkusušais vasks
Uz galda kopā saplūst.
Mums abiem reiz būs kopējs pulss,
Kad ne vairs upes būsim, bet - vesela jūra.
Tu teiksi: Tu esi mana! Es: Tu mans!
Dzīve nemaz nav tik sūra.
(23.04.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
